1.februārī Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) starptautiskajā zinātniskajā konferencē “SPORTA ZINĀTNE UN VESELĪBAS APRŪPE SPORTĀ 2024”, notika plaša diskusija ar sportā iesaistītajām amatpersonām par sporta vadību Latvijā, tās iespējām un izaicinājumiem, kā arī tika apspriesti sporta nozares attīstības iespējamie risinājumi, veicot reformas Latvijas sporta politikā, sakārtojot sporta vadības pārvaldību, likumdošanu un nozares finansēšanas kārtību.

Diskusijā piedalījās: Megija Stālberga - Valmieras Olimpiskais centrs, Jāņa Daliņa stadiona vadītāja, Dina Vīksna - Rīgas Domes Sporta un jaunatnes pārvaldes vadītāja, Kaspars Cipruss – Latvijas basketbola savienības ģenerālsekretārs, Raimonds Lazdiņš – Latvijas Handbola federācijas viceprezidents, Vladimirs Šteinbergs - bijušais Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta vadītājs, Aivis Tints - Liepājas sporta pārvaldes vadītājs un profesors Jānis Žīdens - LSPA attīstības un zinātnes prorektors. Pasākuma moderēšanu veica LSPA Sporta spēļu katedras vadītājs Renārs Līcis.

Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka sporta un veselīga dzīves veida nodrošināšana ir vitāli nepieciešama sabiedrībai visās vecuma grupās. Turklāt sporta nozarei jābūt vienotai ar labi nodrošinātu un pārdomātu sporta pārvaldības sistēmu valsts un pašvaldību līmenī. Šā brīža viens no jomas virsuzdevumiem ir iegūt objektīvus statistiskos datus par situāciju Latvijas sportā, tos analizēt un izmantot pārdomātu lēmumu pieņemšanā sporta tālākai attīstībai un pēctecībai. Vitāli svarīgi nepieļaut tālāku sporta nozare pakļaušanu impulsīviem politiskiem lēmumiem.

Bijušais Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta vadītājs Vladimirs Šteinbergs: “Nepietiekamais finansējums sporta budžetā diemžēl neļauj realizēt visas tās lietas, kas ir ierakstītas Sporta politikas pamatnostādnēs. Savā darbības laikā sporta departamentā esmu virzījis iniciatīvu valdības rīcības plānam par akcīzes nodokļa un azartspēļu nodokļa novirzīšanu sporta atbalsta fonda radīšanai.”

“Analizējot pieejamos datus, apmēram 90 000 no 220 000 Latvijas skolēniem ir nodarbināti vai nu interešu izglītībā, vai specializētajā sporta skolā sertificētu treneru vadībā, kas, kopumā vērtējot, nav slikti rādītāji, ” turpināja Šteinbergs.

Rīgas Domes Sporta un jaunatnes pārvaldes vadītāja Dina Vīksna kā lielāko sporta nozares izaicinājumu uzskata nepieciešamību skatīties uz sportu kā uz vienotu ekosistēmu, sākot ar sporta izglītību, augstu sasniegumu sportu un beidzot ar amatieru un veterānu sportu, kur katrs apzinās savas funkcijas un uzdevumus.

Latvijas basketbola savienības ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss pauda viedokli, ka: “Mums ir jāiemācās pārdot sports kā labs produkts. Kad mēs to iemācīsimies, tad visa sabiedrība sadzirdēs, ka sportot pirmkārt ir veselīgi, ka bērniem ir jāsporto, lai viņiem nākotnē nebūtu problēmas ar veselību. Jāsaprot arī tas, ka bez panākumiem augstu sasniegumu sportā tas nav iespējams, jo lielas sportiskās uzvaras un panākumi ir vilkme un motivācija, īpaši jaunajai paaudzei. Galvenais mūsu izaicinājums ir panākt sporta sabiedrības vienotību savu mērķu sasniegšanai, lai tālāk savu produktu – sportu, piedāvātu valdībai un sabiedrībai.”

“Vēl viens ļoti būtisks aspekts,- ir jārada sistēma, kur privātais un publiskais sektors būtu ieinteresēts investēt sportā. Nepieciešams atgriezties pie tās sistēmas, kad ziedotāji nozarē varēja saņemt nodokļu atvieglojumus,” norādīja D.Vīksna.

Arī LSPA attīstības un zinātnes prorektors Jānis Žīdens vērsa uzmanībuuz steidzamu nepieciešamību stiprināt valsts pārvaldes sektoru sporta nozarē: “Līdzīgi kā tas bija, kad valstī darbojās Sporta pārvalde, kuru pirms vairākiem gadu desmitiem Latvijā likvidēja. Mums ir jātiecas uz to, lai sportā būtu tik pat spēcīga valsts pārvalde, kāda tā ir kultūras segmentam.”

Savukārt runājot par sabiedrības kopējo iesaisti sportā un fizisko aktivitāšu īstenošanu ikdienā, Liepājas sporta pārvaldes vadītājs Aivis Tints uzsvēra, ka Liepājā primārais uzdevums ir Sporta infrastruktūras noturēšana un tās attīstība: “Tā nav tikai sporta haļļu būvniecība, bet arī infrastruktūras attīstība pilsētvidē, izveidojot skrejceliņus, veloceliņus, pastaigu takas un ielu vingrošanas punktus. Tādā veidā mēs varēsim sabiedrību vairāk motivēt un ieinteresēt fiziski kustēties. Protams, ļoti būtiska ir arī komunikācija ar sabiedrību, lai tā ir informēta par visām iespējām nodarboties ar dažādām fiziskām aktivitātēm, kā arī to, kur to var darīt.”

“Sabiedrības kopējai iesaistei sportā ļoti svarīga ir paradumu veidošana. Tāpēc vajadzētu panākt to, lai pašvaldībās būtu iespēja ar sportiskām aktivitātēm nodarboties visai ģimenei. Piemēram Valmieras Olimpiskajā centrā tiek rīkoti kopīgi bezmaksas ģimeniski sporta pasākumi,” piebilda Valmieras Olimpiskais centra, Jāņa Daliņa stadiona vadītāja Megija Stālberga.

Savukārt D.Vīksna uzsvēra, ka: ”Jāvadās būtu pēc principa, kā mēs redzam ģimenisku pieeju šo fizisko aktivitāšu realizēšanai. Šī pieeja Rīgas pilsētā jau darbojas, un mēs tur saskatām pozitīvu tendenci. Jāvērtē būtu arī valsts nodokļu sistēma – kāpēc attaisnotie izdevumi ir seku novēršanai medicīnā, bet lietderīgāk būtu ar nodokļu atlaidi stimulēt prevenciju, atbalstot iedzīvotāju aktīvo atpūtu, piemēram, daļēji kompensējot sporta zāļu abonementu maksas.”

Vladimirs Šteinbergs norādīja,ka: “Ļoti svarīga loma ir sporta skolotājam. Es šeit domāju to, kādus sporta skolotājus mēs sagatavojam un palaižam darba tirgū. Latvijā ir vismaz četras akadēmiskās iestādes, kas sagatavo sporta skolotājus. Bet jautājums - kādā līmenī tas tiek īstenots. Kvalitāte ir pats būtiskākais, lai skolotājs spētu motivēt un arī iedvesmot savus skolēnus nodarboties ar sportu un būt fiziski aktīviem. Domāju, ka sporta skolotāju sagatavošanai būtu jānotiek vienas akadēmiskās iestādes ietvarā, ar vienotu, kvalitatīvu un mūsdienīgu metodoloģiju.”

ArīLatvijas Handbola federācijas viceprezidents Raimonds Lazdiņš uzsvēra, ka skaļi jārunā par sporta stundu skaitu Latvijas skolās: “Kas ir divas sporta stundas nedēļā? Vai tas ir efektīvi, īpaši laikmetā, kad mūsu jaunieši ir piesaistīti digitālajām tehnoloģijām un kļūst tikai mazkustīgāki.”

“Vēlos sabiedrības fizisko aktivitāti salīdzināt ar diviem nozīmīgiem rādītājiem – kā tas sasaistās ar mūsu jauniešu vispārējo veselību un tālāk jau kā tas atsaucas, piemēram, uz spēju jaunam cilvēkam nokārtot pārbaudījumus kādā no iekšlietu vai aizsardzības struktūrām? Situācija nav tā labākā, un viens no cēloņiem jāmeklē skolās, kur sporta stundu skaits ir nepietiekams,” turpināja Handbola federācijas viceprezidents.

Diskusijas dalībnieki daudz kritikas veltīja jaunajam izglītības pamatstandartam sporta stundās, kas pazeminājis Sportā nepieciešamās pamatprasmes. Tika apspriests jautājums par sporta stundās apgūto prasmju vērtēšanas sistēmu, jo šobrīd nerodas pārliecība, ka bērni būtu motivēti ieguldīt darbu, lai saņemtu labu novērtējumu par paveikto. Tas viss liek domāt par to, ka ir nepieciešamība pārskatīt Sporta stundas saturu, kas iekļauts Izglītības standartā.

LSPA pateicās visiem diskusijas dalībniekiem par vērtīgo viedokļu apmaiņu un veltīto laiku sarunai.

Informāciju sagatavoja:
LSPA sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja
Ilze Āķe-Vīksne, 29445209
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu
sadarbībā ar LSPA Sporta spēļu katedras vadītāju un diskusijas moderatoru Renāru Līci